Ko vērts apmeklēt Turcijā?

Kā iemīlēt Turciju no pirmās reizes

Edvards Žičkus, TV raidījumu vadītājs, ceļotājs, ceļojumu blogeris

Visticamāk nekad neesat dzirdējuši īsto Turcijas nosaukumu, katru reizi apjūkat, kad jānosauc šīs valsts galvaspilsēta, esat pārliecināts, ka īstā tulpju dzimtene ir Nīderlande, bet lavandu karaliste – Provansa Francijā? Ja tā ir, tad tas nozīmē, ka nekad neesat redzējuši īsto Turcijas seju. To, kura slēpjas starp smilšainajām Vidusjūras pludmalēm un daudzkrāsainajiem tirgiem, bagāto vēsturi un spilgtām personībām, kā arī civilizācijas neskartajiem dabas stūrīšiem.

Kas attiecas uz valsts nosaukumu, tad pārsvarā lietojamais – Turcija – nav gluži pareizs, jo jau 1923. gadā šī valsts oficiāli tika nosaukta par Turcijas Republiku. Galvaspilsēta ir nevis Stambula, kā daudzi uzskata, bet gan Ankara. Taču nevis īstais Turcijas nosaukums vai tās galvaspilsēta vairumam joprojām ir noslēpums. Par vienu no iecienītākajām Eiropas tūristu atpūtas vietām mītu ir daudz: runā, ka uz atbraucējiem vispirms skatās kā uz staigājošiem eiro, izmanīgie tirgotāji uz katra soļa ir gatavi pārdot “kaķi maisā”, karstasinīgie turku vīrieši kāro savaldzināt katru atvaļinājumā ieradušos dāmu, bet tūrisma objekti jau sen ir gan morāli, gan fiziski novecojuši. Ja lasot šīs rindas domās atkārtojat – “tieši tā arī ir”, tad vismaz uz pāris mirkļiem aizmirstiet visu, ko līdz šim esat dzirdējuši par Turciju. Ļaujiet vest jūs iepazīt šo valsti tādu, kādu es to iepazinu nu jau pārdesmit viesošanās reizēs.

“80% visas pasaules lazdu riekstu ir eksportēti no mūsu valsts,” tā man stāsta vietējais iedzīvotājs, pavisam jaunā taksometra automašīnā kraujot manus čemodānus. Nezinu, kā man varētu noderēt informācija par riekstiem, bet fakts patiešām bija nedzirdēts, tāpēc tikai pasmaidu un ērtāk iekārtojos aizmugurējā sēdeklī. Domās jau skatu saules peldes, garas smilšu pludmales un atspirdzinošu jūru – to, ko šeit neapšaubāmi atrod ikviens atbraucējs. Ik gadu Turcijas kūrortu daļā ir 300 saulainas dienas. Vasara ilgst pat 9 mēnešus, kuru laikā vidējā gaisa temperatūra ir nedaudz vairāk par +30 grādiem. Tomēr jūras brīze palīdz viegli izturēt šo karstumu. “Ūdeni vai bezmaksas WiFi?” vaicā taksometra vadītājs un uztvēris manu izbrīnīto skatienu ber vārdus: “Jūs, atbraucēji, bieži vien iztēlojaties, ka ierodaties valstī, kura var piedāvāt tikai jūru, sauli un “all inclusive” viesnīcas. Taču ja jūs plašāk atvērtu acis, Turcija jūs uzņemtu savā klēpī un šo pazīšanos jūs nekad neaizmirstu”.

Plaši atverot acis un ausis, no turkiem var izdzirdēt daudzas intriģējošas leģendas, kuras neatradīsiet tūrisma ceļvežos vai brīvdienu katalogos. Piemēram, stāstu par to, ka Salavecītis jeb Santaklauss ir dzimis nekur citur, bet gan Turcijas dienvidu daļā, mazajā Pataras ciematā (par to raksta arī Vikipēdijā). Stāsts gan ir sarežģīts un pēc tā izsekot Ziemassvētkus simbolizējošā, pa pasauli ceļojošā un dāvanas visiem dāvājošā vecīša īsteno izcelsmi šodien varbūt arī nemaz nav iespējams. Tomēr, tik un tā ir jauki paklausīties vietējo iedzīvotāju enerģiski stāstītos stāstus par gandrīz vai emigrantu Ziemassvētku vecīti.

Savukārt citus turku stāstītos faktus par viņu valsti pavisam viegli var pārbaudīt vēstures vai ģeogrāfijas mācību grāmatās, lai gan reti kurš par tiem būs dzirdējis. Piemēram, ka līdz 1934. gadam tikai pavisam nelielai daļai turku bija uzvārdi. Bet šīs valsts piejūras josla gar Melno jūru stiepjas tieši tikpat tālu, cik ceļš no Parīzes līdz Berlīnei – 1650 kilometru. Sena turku tradīcija liek katru durvīs parādījušos nepazīstamo atnācēju uzņemt tā, it kā viņš būtu Dieva sūtnis. Vismaz uz trīs dienām! Turku ābecē nav simbolu “X” un “Q”, savukārt var atrast latviešiem labi pazīstamo burtu “i”.

Ir arī kāds pikantāks fakts – eiropiešu un, protams, arī latviešu iecienītās tulpes ir dzimušas Turcijā un tikai XVI gadsimtā ir atceļojušas uz Eiropu. Šeit katru gadu tiek rīkots arī lavandu ziedēšanas festivāls, kas pēc sava apmēra reizēm neatpaliek no Provansā notiekošajiem. Vieni no labākajiem suvenītiem, mājās palikušajiem tuviniekiem var būt visdažādākie labumi, gatavoti no lavandas un rozēm. Tā var būt – kosmētika, džemi, mājas aromāti, ēteriskās eļļas, pat rotaslietas vai interjera rotājumi. Tas viss – par pieejamu cenu.

Dienvidrietumu piekrastē esošā Antālija ir izvietojusies starp Taura kalniem un Vidusjūru – tā ir viena no populārākajām tūrisma zonām visā Turcijā. Tā ir slavena ar garām vasarām, maigām ziemām un vienām no tīrākajām Eiropas pludmalēm. Izklaides iespēju bagātība, garas palmu alejas, vēsturiskas pilis, spilgtas ainavas un aromātiem bagātīgi tirgi. Vārdu sakot, tā ir īsta paradīze atpūtniekiem ar visdažādākajām vēlmēm.

Ko darīt, lai atvaļinājums būtu neaizmirstams, bet Turciju iemīlētu no pirmās reizes? Un ko nedarīt, lai nesabojātu sev atpūtu un neiztukšotu kabatas mazvērtīgiem pirkumiem?

Lai gan vairums latviešu jau ir atpūtušies Turcijas kūrortos, jāatceras – šī valsts ne tikai ir viesmīlīga un tūristus sagaida ar atvērtu sirdi. Tai ir arī ļoti atšķirīga mentalitāte, vēsture, kultūra, reliģija un tradīcijas. Tāpēc atvaļinājuma plānošanas laikā pirmām kārtām liela uzmanība jāvelta jūsu vēlmēm un iespējām, nevis sapņu viesnīcai. To izvēloties, vieta ir svarīgākais kritērijs un Jums jāzina, ko sagaidat no sava atvaļinājuma. Plānojat viesnīcā tikai nakšņot, vai tomēr pavadīt tur vairāk laika? Jums derēs viesnīca pilsētas centrā (tās visbiežāk ir nelielas, taču omulīgas, ar vēsturiskās arhitektūras elementiem un parasti tādas pārvalda ģimene jau vairākās paaudzēs)? Ja tas nav gluži tāds atvaļinājuma formāts, kādu vēlaties, tad lūkojiet pēc “resort” – dārgākas atpūtas vietas pie pašas jūras. Šeit varēsiet sauļoties un plunčāties baseinā tik ilgi, cik vien vēlēsieties. Pēcpusdienas varēsiet pavadīt ar grāmatu kādā skaistā stūrītī pie strūklakas, baudīt gardus ēdienus, visdažādākos dzērienus. Vakaros varēsiet nodoties – izklaides programmām.

Visticamāk šādā gadījumā 80-90% atvaļinājuma laika pavadīsiet viesnīcas teritorijā, tāpēc to vajadzētu izvēlēties atbildīgi, izvērtējot sava budžeta iespējas. Viesnīcas numurs, gaisa kondicionētājs, apkalpošana, ēdiens, izklaides, papildu pakalpojumi būs tas, kas noteiks šāda atvaļinājuma kvalitāti. Ja dosieties atpūtā ar bērniem, būs jāparūpējas, lai piepildītos arī viņu vēlmes. Vai viesnīcās tiek nodrošinātas nodarbības ar personālu, izklaides parki, rotaļu laukumi, bērnu klubi, bērnu diskotēkas un tml. No otras puses, ja vēlaties pavadīt romantiskas brīvdienas, šīs lietas nav nepieciešamas vai pat ir nevēlamas. Tādā gadījumā atrodiet viesnīcu “tikai pieaugušajiem”. Papildu pakalpojumi (internets, digitālā televīzija viesnīcas numuros un tml.) arī ir svarīgi. Noteikti painteresējieties pirms brauciena, vai tie tiek sniegti Jūsu izvēlētajā viesnīcā. Pievērsiet uzmanību tam, kas Jums sniegtajā piedāvājumā jau ir iekļauts, bet par ko būs jāmaksā papildus. Dārgāk – ne vienmēr nozīmē labāk.

Reizēm vienādas kategorijas piecu zvaigžņu viesnīcas cenas var atšķirties pat trīs reizes tikai viena iemesla dēļ. Kāda no tām šajā vasarā vienkārši ir atjaunojusi baseinu un pēc iespējas ātrāk vēlas atgriezt investīcijas. Turklāt piecas zvaigznes šeit ne vienmēr nozīmē to, ko jūs sagaidāt. Turki savām viesnīcām mēdz visai dāsni piešķirt ievērojami augstāku novērtējumu, nekā dotu eiropieši. Pirms viesnīcas rezervēšanas tikai pēc vilinošām tūrisma kataloga fotogrāfijām nepaslinkojiet palasiet par to internetā. Pameklējiet citu atpūtnieku atsauksmes un sīki izjautājiet savu tūrisma aģentu.

Kad viesnīca ir rezervēta, čemodāni sakravāti, laiks padomāt par iespaidiem, kurus vēlāk atvedīsiet no ceļojuma. Pat ja atvaļinājumā gribat tikai laiskoties, vienu vai divas dienas noteikti vajadzētu atvēlēt Turcijas iepazīšanai. Bez tradicionālajām ūdens sporta izklaidēm un kvadracikliem, iepirkšanās vietējos smaržu, ziepju vai kažoku fabriku veikalos, ir arī citas iespējas saturīgi pavadīt laiku.

Kopā ar visu ģimeni varat doties nepilnas dienas braucienā uz Zaļo kanjonu, kas atrodas nedaudz vairāk kā 70 km no Alānijas kūrorta. Šī vieta ir izveidojusies 1984. gadā, uzbūvējot gandrīz 200 m augsto Manavgatas aizsprostu. Tagad šis kanjons – viens no lielākajiem mākslīgajiem ezeriem pasaulē, kas atrodas Taura kalnu rietumu daļā un sasniedz vairāk kā 90 km. Vairāku simtu metru augstumā ūdens tajā esošo minerālu dēļ ir tik izteiktā smaragda krāsā, ka fotogrāfijās izskatās neīsts. Tomēr tas ir īsts. Ūdens ir vēss un dziļums atsevišķās vietās sasniedz pat 80 metrus. Agrāk tur ir bijusi apdzīvota vieta, taču tās pēdas tur vairs nav redzamas. No ūdens izlīdušie koki un stāvie kalni rada īpaši noslēpumainu atmosfēru. Pāris stundu laikā pieveiksiet 15 kilometrus pa ūdeni, kalnos nogaršosiet krāsnī ceptu foreli, vistas gaļu, salātus un augļus. Šāds izbrauciens maksā ap 50 eiro un ir katra iztērētā centa vērts!

Lavandas smaržā slīgstošā Isparta – vēl viena vieta, kas lieliski pierāda, ka Turcija ir ne tikai Vidusjūras un saules lutināta valsts, kas domāta vien tam, lai tūristi varētu piepildīt vēderus. Pa gleznainiem kalnu ceļiem, kas līkumo virs upēm, kanjoniem un skuju koku galotnēm, ar automašīnu divu stundu laikā brauksiet gandrīz divsimt kilometru. Sākuma punkts – Belekas kūrorts Alānijā. Pirmā pietura – Sagalassos (Burduras reģions), viena no lielākajām antīkajām pilsētām Turcijā. Nomaļajā Taura kalnu rietumu daļā esošās drupas var apskatīt, izvēloties vienu no vairākām gājēju takām. Tās vijas cauri bijušajam stadionam, klintīs ierīkotajām kapavietām, mājokļiem, amfiteātrim.  Garām sarkano lukturu kvartālam un iespaidīgajam, centrālajam laukumam ar ledaina ūdens strūklaku, kura joprojām darbojas. Plunčāties tur nevar, tikai fotografēt. Ieejas maksa šajā vēsturiskajā objektā ir vien pāris eiro (piemērojamas arī dažādas atlaides), blakus ierīkotas visas ērtības. Pašas Sagalassos apskate aizņem no pusstundas līdz pat 4 stundām (jāņem vērā karstumu un savus spēkus, jo nāksies kāpelēt pa kalniem).

Ja vēlaties no turku brīvdienu burzmas izmukt uz ilgāku laiku, šeit varat izvēlēties arī naktsmājas kalnos ierīkotajā SPA viesnīcā ar baseinu (cena sākas no 27 eiro). Pavadot ceļā vēl kādu pusstundu, nokļūsiet neaptverama plašuma lavandu laukos, kur laiks ir kā Turcijā (+35), bet skats – gluži kā Provansā Francijas dienvidos. Gaisā virmojošo smaržu un mieru varētu baudīt visu dienu, ja nebūtu tūristu pūļu, kas kā bites tekalē pa lavandas laukiem. Bišu, starp citu, tajos arī netrūkst. Bet tad, kad smaržu un krāsu jau pietiek, Kečiborlu ciemā var apstāties omulīgā kafejnīciņā nogaršot lavandas garšas saldējumu, tēju, kafiju un konfektes. Tiem, kas nolems izmēģināt šo dienas maršrutu, atgriežoties mājās piedāvāju piestāt atveldzēties Salda ezerā, kas atgādina Nāves jūru Izraēlā.

Tie ir tikai daži mani piemēri, kā atraktīvi un netradicionāli pavadīt vairākas atvaļinājumu dienas saulainajā Turcijā. Te būs arī vairāki padomi, kas varbūt palīdzēs, lai atpūtu nesabojātu nepatīkama pieredze.

Mētāties ar naudu turku tirgū vismaz pirmajās atvaļinājuma dienās nevajadzētu. Kamēr viss izskatās jauns un neredzēts, cenas it kā nav pārspīlētas, bet turku draudzīgums neaprakstāms, galva var sagriezties ātri. Mājupceļā neatradīsiet nekam vietu, domāsiet, kur varētu iegrūst dīvainas formas ādas somas, uz ielas nopirktu aizdomīgas kvalitātes ūdenspīpi. Neaizmirstot par Aladina lampu atgādinošus dekoratīvus gaismekļus no krāsaina stikla vai kaudzi slavenu preču zīmju pakaļdarinājumu (no nekvalitatīva auduma, slikti izgatavotus un no tālienes kliedzošu “Es neesmu īsts!”). Ciemakukuļus un gardumus ieteiktu meklēt, kad atvaļinājums jau vidū. Dažādos veikalos aplūkojiet priekšmetus, kas jūs ieinteresējuši, pakaulējieties par to cenu, atklāti neizrādot pārdevējam, ka viņa piedāvātā prece Jums patiešām patīk.

Neaizmirstiet, ka tēja, ar kuru cienā gandrīz katrā veikalā, vai arī pieklājīga interesēšanās “No kurienes esat?” un pat vairāki iemācīti vārdi latviešu valodā ir vien pieklājības žests. Tas nekādā veidā neuzliek jums saistības kaut ko pirkt. Labi apgūstot kaulēšanās mākslu un apbruņojoties ar pacietību, bez kuras nekāds “šopings” Turcijā nesanāks, sākotnējo pirkuma cenu varat samazināt pat uz pusi. Runā, ka kaulēšanās ir izdevusies, ja cenu nokaulējat vismaz par 20-30%. Kažoki un zelts? Pirms iegādājoties kažoku, rūpīgi to apskatiet, jo ne reizi vien ir nācies dzirdēt stāstus par “kažokiem, kurus šogad piedāvā slavenākie pasaules dizaineri”. Agrāk vai vēlāk noskaidrojas, ka tie patiesībā ir šūti no maziem kažokādas ielāpiņiem, ātri noplūk vai arī uzvelkot ziemā neērti guļ uz ķermeņa.

Kas attiecas uz zeltu, tas Turcijā patiešām ir lētāks, taču tikai lētāka darbaspēka dēļ. Neaizmirsīsim, ka šī dārgmetāla cena visā pasaulē ir vienāda, atšķiras tikai tā apstrādes izmaksas. Vēl ir ļoti būtiski pievērst uzmanību rotaslietas kvalitātei, jo skaitļi un nosaukumi, kas sarakstīti garantijas grāmatiņā, diemžēl, var arī neko nenozīmēt. Ja zeltu pirksiet neuzmanīgi, atgriežoties mājās varat uzzināt, ka kaudzi naudas iztērējāt nevis par zeltu, bet par pāris eiro vērtu viltojumu. Taču ja suvenīrus izvēlēsieties uzmanīgi un nebaidīsieties no ilgāka kaulēšanās procesa, Turcijā varat iegādāties patiešām kvalitatīvas un oriģinālas dāvanas.

Īstus dārgumus par vienu vai pāris eiro var uziet senlietu tirdziņos, tur arī vide citādāka un gaisā virmo īsts turku gars. Vietējos restorāniņos par lētu naudu nogaršosiet meze (dažādas uzkodas no putraimiem, pākšaugiem, dārzeņiem u.c.), nobaudīsiet kebabu, koftu, plovu, dolmu (atgādina kāpostu tīteņus). Neaizmirstiet un novērtējiet vietējo zupu čorbu un uzmanīgi nogaršojiet airanu (skābenu šķidru kefīru atgādinošu dzērienu, kuru turki lieto gremošanas uzlabošanai).

Ja man būtu jāuzskaita pieci iemesli, kuru dēļ reiz iemīlēju Turciju, tie neapšaubāmi būtu:

  • turku pirts rituāli, tā dēvētais hamams, kuru noteikti vajadzētu izmēģināt pirmajās atvaļinājuma dienās;
  • iespēja sagaidīt saullēktu gaisa balonā virs Taura kalniem Kapadokijā;
  • pelde minerālu vannās Pamukalē;
  • roku darba saldumi ar mazu tasīti karstās smiltīs gatavotas turku kafijas;
  • neatkārtojamas vientuļas pludmales, kuras viegli var sasniegt ar īrētu automašīnu. Nokļūstot var sajusties kā uz vientuļas salas, kur apkārt ir tikai paradīzi atgādinoši skati un nevienas dzīvas dvēseles.

Esmu pārliecināts, ka savu Turcijas attēlu uzzīmēsiet jau pirmoreiz ieradušies šajā valstī. Lai krāsas būtu spilgtas un īstas, dodieties turp ar atvērtu sirdi un mājās atstājiet visus līdz šim sastaptos stereotipus par Turcijas atvaļinājumu īpatnībām!

P.S. – tikai neaizmirstiet pretiedeguma krēmu!

Ceļojumu meklēšana

Izvēlieties vēlamo datumu un veiciet meklēšanu

Meklēt

Notiek ceļojumu piedāvājumu meklēšana...

Lūdzam uzgaidīt, kamēr tiek meklēti labākie ceļojumu piedāvājumi, tas var ieilgt līdz 15 sekundēm.